Informācija par visām ārstniecības iestādēm , kas sniedz valsts apmaksātus medicīnas pakalpojumus , un gaidīšanas rindām :

www.rindapiearsta.lv

Primāro veselības aprūpi (turpmāk tekstā – PVA) realizē PVA ārsta komanda, kurā ietilpst primārās veselības aprūpes ārsts un PVA māsa un/vai ārsta palīgs. Par primārās veselības aprūpes ārstu šobrīd var strādāt ģimenes ārsti, pediatri un internisti (turpmāk tekstā – ģimenes ārsti).

Ārstiem norādītas pamatdarbības teritorijas, ģimenes ārsts nevar atteikt reģistrēt savā pacientu sarakstā sava jau reģistrēta pacienta bērnus vai laulāto, kā arī savā darbības pamatteritorijā dzīvojošus pacientus.

Ģimenes ārsta darba laiki

Ģimenes ārsts kopā ar sertificētu māsu vai sertificētu ārsta palīgu nodrošina pacienta veselības aprūpi ģimenes ārsta prakses vietā vai darbavietā (ja ģimenes ārsts ir darbinieks ārstniecības iestādē) un pacienta dzīvesvietā, ievērojot šādus nosacījumus:

1)pacientu pieņemšanas laiks – ne mazāk par 20 stundām nedēļā;

2)prakses darba laiks – ne mazāk par 40 stundām nedēļā;

3)ģimenes ārsta pieņemšanas laiki gan rīta (laikā no plkst.8.00 līdz 13.00), gan vakara (laikā no plkst.13.00 līdz 19.00) stundās;

4)noteikts pieņemšanas laiks pacientiem bez iepriekšēja pieraksta (akūtiem pacientiem) katru dienu – ne mazāk par stundu;

5)noteikts pieņemšanas laiks pacientiem ar iepriekšēju pierakstu;

6)primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana 5 darb­dienu laikā;

7)mājas vizīšu pieteikšanas nodrošināšana darbdienās – vismaz līdz plkst.15.00.

Ģimenes ārsts nodrošina pacientu ar informāciju par ģimenes ārsta sniegto primārās veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtību ģimenes ārsta darba laikā, ārpus darba laika un aizvietošanas gadījumā, kā arī ar infor­māciju par citu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām.

Ģimenes ārsts nodrošina, ka viņa darbavietā informācija par aizvietošanu ir publiski pieejama.

Ģimenes ārsta aizvietošana

1)Ja ģimenes ārsta prombūtne nepārsniedz mēnesi, ģimenes ārsts par to informē NVD.

2)Ja ģimenes ārsta prombūtne pārsniedz vienu mēnesi, ģimenes ārsts ar NVD saskaņo savas prombūtnes laiku un informē par ģimenes ārstu, kas viņu aizvietos.

3)Ģimenes ārsts nodrošina, lai viņa prombūtnes laikā viņu aizvietotu cits ģimenes ārsts. Ja ģimenes ārsts nevar nodrošināt aizvietošanu, viņš par to 30 die­nas iepriekš informē NVD. NVD ģimenes ārstam piedāvā izvēlēties iespējamos aizvietotājus, ievērojot ģimenes ārsta iespējamā aizvietotāja sniedza­mo pakalpojumu apjomu un teritoriālo izdevīgumu.

—

IZRAKSTS

No Ministru kabineta 17.12.2013. noteikumiem Nr.1529″Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”

„23. No pacienta iemaksas ir atbrīvotas šādas iedzīvotāju kategorijas:

23.1. bērni;

23.2. grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz 42 dienām, ja tiek saņemti veselības aprūpes pakalpojumi, kas saistīti ar grūtniecības un pēcdzemdību novērošanu un grūtniecības norisi;

23.3. politiski represētās personas, Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušās personas, kā arī tās seku likvidācijā cietušās personas;

23.4. personas, kuras slimo ar tuberkulozi, un personas, kurām veic izmeklējumus tuberkulozes noteikšanai;

23.5. psihiski slimas personas, saņemot psihiatrisko ārstēšanu;

23.6. personas, saņemot hroniskās hemodialīzes, hemodiafiltrācijas un peritoneālās dialīzes procedūras visā ārstniecības procesa laikā;

23.7. personas, kuras saņem veselības aprūpes pakalpojumus šo noteikumu 6.pielikumā minēto infekcijas slimību gadījumos;

23.8. personas, kurām neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedz neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes;

23.9. personas, kuras saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kas reģistrētas Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, ārstniecības iestādē uzrādot dokumentu, kas apliecina minēto faktu;

23.10. personas, kurām veic profilaktiskās apskates un izmeklējumus šo noteikumu 1. un 7.pielikuma 2.punktā minētajā kārtībā;

23.11. personas, kurām veic vakcināciju vakcinācijas kalendāra ietvaros, pasīvo imūnterapiju, kā arī vakcināciju pret gripu atbilstoši normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību;

23.12. personas, saņemot ilgstošu plaušu mākslīgo ventilāciju mājas apstākļos;

23.13. orgānu donori;

23.14. personas, kuras saņem veselības aprūpi mājās vai paliatīvo veselības aprūpi;

23.15. I grupas invalīdi;

23.16. trūcīgās personas, kas par tādām atzītas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu;23.17. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki.”

„6. Personai no valsts budžeta līdzekļiem un viņa paša maksājumiem (pacienta iemaksa, līdzmaksājums) šajos noteikumos un citos veselības aprūpi reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā nodrošina:

6.1. neatliekamās medicīniskās brigādes sniegto palīdzību;                                            6.2. ambulatoro veselības aprūpi:

6.2.1. primārās veselības aprūpes pakalpojumus:

6.2.1.1. ģimenes ārsta un viņa praksē nodarbināto ārstniecības personu sniegto veselības aprūpi;

6.2.1.2. zobārsta un higiēnista sniegto veselības aprūpi personām vecumā līdz 18 gadiem (turpmāk – bērni) un atsevišķām iedzīvotāju kategorijām atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai;

6.2.1.3. veselības aprūpi mājās;

6.2.2. sekundārās un terciārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus:

6.2.2.1. ārsta, kurš specializējies noteiktā specialitātē un nav minēts šo noteikumu            6.2.1.1.apakšpunktā (turpmāk – speciālists), un citu ārstniecības personu sniegto veselības aprūpi;

6.2.2.2. laboratoriskos un vizuālās diagnostikas izmeklējumus;

6.2.2.3. dienas stacionārā sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus;

6.2.2.4. neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu stacionāro ārstniecības iestāžu uzņemšanas nodaļās, ja persona netiek stacionēta, un steidzamās medicīniskās palīdzības punktos;

6.3. stacionāro veselības aprūpi                            6.4. zāles un medicīniskās ierīces, kuras dienests iepērk centralizēti;

6.5. kompensējamās zāles un medicīnas ierīces saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību. (..)

17. Saņemot no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, persona veic pacienta iemaksu šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajā apmērā, ievērojot šo noteikumu 5.pielikumā minētos nosacījumus.

18. Ja persona, saņemot veselības aprūpes pakalpojumu, nespēj samaksāt pacienta iemaksu vai līdzmaksājumu, to var izdarīt 15 dienu laikā pēc veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas vai citā laikā, ja par to ir panākta rakstiska vienošanās ar ārstniecības iestādi.(..)192021

22

22. Pacienta iemaksu kopsumma par kalendāra gadā saņemtajiem ambulatorajiem un stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem nedrīkst pārsniegt 569,15 euro. Izziņu par to, ka persona kalendāra gada laikā ir saņēmusi veselības aprūpes pakalpojumus un veikusi pacienta iemaksu 569,15 euro apmērā, izsniedz dienesta teritoriālā nodaļa atbilstoši personas uzrādītajiem maksājuma dokumentiem.”

IZRAKSTS

No Ministru kabineta 17.12.2013. noteikumiem Nr.1529

“Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”

 

„11. No valsts budžeta neapmaksā šādus veselības aprūpes pakalpojumus: (..)

11.2. ambulatori veicamas injekcijas ādā, zemādā, intramuskulāri un intravenozi, izņemot gadījumus, ja sniedz:

11.2.1. [..] neatliekamo medicīnisko palīdzību;

11.2.2. medicīnisko palīdzību bērniem, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz 42 dienām;

11.2.3. medicīnisko palīdzību personām ar cukura diabētu, tuberkulozi, perniciozo anēmiju, onkoloģiskām, psihiskām vai hemofilijas slimībām;

11.2.4. medicīnisko palīdzību personām, kas saņem mājas aprūpi, un personām, kas saņem mājās ilgstošu plaušu mākslīgo ventilāciju; (..)

11.20. ģimenes ārsta mājas vizīti, izņemot vizītes pie:

11.20.1. bērniem;

11.20.2. I grupas invalīdiem;

11.20.3. personām, kas vecākas par 80 gadiem;

11.20.4. personām, kurām nepieciešama paliatīvā aprūpe – pamata diagnozes saskaņā ar SSK-10 kodiem B20-B24; C00-C97; D37-D48; G05; G12; G13; G35; G54.6; G55.0; G60.0; G61.0; G63.1; G70; G95.1; G95.2; G99.2; I50; I69; K22.2; L89; T91.3; blakus diagnozes kods visos gadījumos – Z51.5;

11.20.5. mājas apstākļos mirušas personas, lai apliecinātu nāves faktu;

11.20.6. personām, kurām nepieciešama ilgstoša plaušu mākslīgā ventilācija;

11.20.7. personām, kas saņem mājas aprūpi atbilstoši šo noteikumu IV nodaļai;

11.20.8. personām, kuras gripas epidēmijas laikā slimo ar gripu;

11.20.9. personas, pie kuras neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde veikusi izbraukumu un ar kuru šo noteikumu 51.4.apakšpunktā minētajā gadījumā ģimenes ārsts vienojies par mājas vizīti saskaņā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sniegto informāciju par neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes izbraukumu pie personas;”

 Pacienta iemaksas apmērs

Pakalpojuma nosaukums		Pacienta iemaksa eiro
Ārsta apmeklējums
Ģimenes ārsta apmeklējums		1,42 eiro
Ģimenes ārsta mājas vizīte
Ģimenes ārsta mājas vizīte pacientiem vecākiem par 80 gadiem; pacientiem ar gripas saslimšanu gripas epidēmijas laikā; ja pēc ārsta iniciatīvas veikta mājas vizīte pie pacienta pēc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukuma.		2,85 eiro
Diagnostiskie izmeklējumi
Elektrokardiogrāfiskie izmeklējumi		1,42 eiro

* Par ambulatoru apmeklējumu netiek uzskatīta konsultācija pa tālruni, laboratorisks izmeklējums, funkcionāls izmeklējums un ārstnieciskā procedūra.

Pacienta iemaksu kopējā summa vienā kalendārā gada laikā nevar pārsniegt  569,15 eiro.

Laboratoriskie izmeklējumi

Par valsts apmaksātajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem pacienta iemaksa nav jāmaksā. Taču Nacionālais veselības dienests neapmaksā asins paraugu ņemšanu ambulatoriem pacientiem, izņemot bērnus un grūtnieces. Atsevišķus laboratorijas izmeklējumus apmaksā tikai tad, ja ir speciālista nosūtījums. [Sīkāk skatīt: Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumu Nr.1529 2.pielikumu „Apmaksājamo ambulatoro laboratorisko izmeklējumu saraksts” http://likumi.lv/doc.php?id=263457#piel2&pd=1]

 

—

1.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 26.septembra noteikumiem Nr.330

Vakcinācijas kalendārs
(Pielikums MK 26.05.2009. noteikumu Nr.487 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.12.2010. noteikumiem Nr.1103)

nr. p.k.	vakcinējamās personas vecums	infekcijas slimība, pret kuru obligāti veicama vakcinācija	vakcīnu nosaukumu apzīmējumi	piezīmes
1.	0–12 stundas	b hepatīts	hb	vakcīnu pret b hepatītu ievada tikai riska grupas jaundzimušajiem (dzimuši b hepatīta virsmas antigēna (hbsag) pozitīvām mātēm vai mātēm, kuras nebija pārbaudītas hbsag klātbūtnes noteikšanai). vakcīnas devas ievada atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijai
2.	2–5 dienas	tuberkuloze	bcg	–
3.	2 mēneši	difterija, stinguma krampji, garais klepus, poliomielīts, b tipa haemophilus influenzae infekcija un b hepatīts	dtapipv- hib-hb1	lieto kombinēto vakcīnu pret difteriju, stinguma krampjiem, garo klepu (ar garā klepus bezšūnu komponentu), poliomielītu, b tipa haemophilus influenzae infekciju un b hepatītu. bērnus, kuriem kontrindicēta vakcīna pret garo klepu, vakcinē ar vakcīnu pret difteriju un stinguma krampjiem (dt) un vakcīnu pret poliomielītu (ipv)
		pneimokoku infekcija	pcv1
4.	4 mēneši	difterija, stinguma krampji, garais klepus, poliomielīts, b tipa haemophilus influenzae infekcija un b hepatīts	dtapipv- hib-hb2	lieto kombinēto vakcīnu pret difteriju, stinguma krampjiem, garo klepu (ar garā klepus bezšūnu komponentu), poliomielītu, b tipa haemophilus influenzae infekciju un b hepatītu. bērnus, kuriem kontrindicēta vakcīna pret garo klepu, vakcinē ar vakcīnu pret difteriju un stinguma krampjiem (dt) un vakcīnu pret poliomielītu (ipv)
		pneimokoku infekcija	pcv2
5.	6 mēneši	difterija, stinguma krampji, garais klepus, poliomielīts, b tipa haemophilus influenzae infekcija un b hepatīts	dtapipv- hib-hb3	lieto kombinēto vakcīnu pret difteriju, stinguma krampjiem, garo klepu (ar garā klepus bezšūnu komponentu), poliomielītu, b tipa haemophilus influenzae infekciju un b hepatītu. bērnus, kuriem kontrindicēta vakcīna pret garo klepu, vakcinē ar vakcīnu pret difteriju un stinguma krampjiem (dt) un vakcīnu pret poliomielītu (ipv)
		pneimokoku infekcija	pcv3
6.	12–15 mēneši	difterija, stinguma krampji, garais klepus, poliomielīts, b tipa haemophilus influenzae infekcija un b hepatīts	dtapipv- hib-hb4	lieto kombinēto vakcīnu pret difteriju, stinguma krampjiem, garo klepu (ar garā klepus bezšūnu komponentu), poliomielītu, b tipa haemophilus influenzae infekciju un b hepatītu. bērnus, kuriem kontrindicēta vakcīna pret garo klepu, vakcinē ar vakcīnu pret difteriju un stinguma krampjiem (dt) un vakcīnu pret poliomielītu (ipv)
		pneimokoku infekcija	pcv4	–
		masalas, epidēmiskais parotīts, masaliņas	mpr1	lieto kombinēto vakcīnu pret masalām, epidēmisko parotītu un masaliņām, iespējams lietot arī kombinēto vakcīnu pret masalām, epidēmisko parotītu, masaliņām un vējbakām
		vējbakas	varicella1
7.	7 gadi	difterija, stinguma krampji, garais klepus, poliomielīts	dtap-ipv5	lieto kombinēto vakcīnu ar garā klepus bezšūnu komponentu. bērnus, kuriem kontrindicēta vakcīna pret garo klepu, vakcinē ar vakcīnu pret difteriju un stinguma krampjiem (dt) un vakcīnu pret poliomielītu (ipv). vakcinēt pret difteriju, stinguma krampjiem, garo klepu un poliomielītu drīkst sešus gadus vecus bērnus, ja bērns stājas izglītības iestādē
		masalas, epidēmiskais parotīts, masaliņas	mpr2	pret masalām, epidēmisko parotītu un masaliņām vakcinē tikai bērnus, kuri saņēmuši tikai vienu mpr vakcīnas devu. vakcinēt pret masalām, epidēmisko parotītu un masaliņām drīkst sešus gadus vecus bērnus, ja bērns stājas izglītības iestādē
8.	12 gadi (meitenes)	masaliņas	mpr1 vai mpr2	pret masaliņām vakcinē nevakcinētas vai nerevakcinētas meitenes, izņemot tās, kuras pārslimojušas masaliņas un kurām diagnoze “masaliņas” apstiprināta seroloģiski. vakcinācijai un revakcinācijai izmanto kombinēto mpr vakcīnu
		cilvēka papilomas vīrusa infekcija	cpv1, cpv2, cpv3	vakcinējot pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju, ievada trīs vakcīnas devas atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijai
9.	14 gadi	difterija, stinguma krampji, poliomielīts	td -ipv 6	lieto kombinēto vakcīnu pret difteriju, stinguma krampjiem un poliomielītu
		b hepatīts	hb 1, hb 2, hb 3	vakcinē tikai pret b hepatītu agrāk nevakcinētos bērnus. vakcinējot pret b hepatītu, ievada trīs vakcīnas devas atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijai
10.	ik 10 gadus	difterija un stinguma krampji	td	lieto vakcīnu pret stinguma krampjiem un difteriju ar samazinātu difterijas toksoīda daudzumu (td)

—

“5.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1046

Profilaktisko apskašu programma

1. Bērnu profilaktiskās apskates:

1.1. pirmajā dzīves mēnesī:

1.1.1. ģimenes ārsta veikta apskate mājās – vienu reizi pirmajās trijās dienās pēc izrakstīšanas no stacionāras ārstniecības iestādes vai vienu reizi pirmajās sešās dienās pēc bērna dzimšanas, ja bērns dzimis plānotās ārpusstacionāra dzemdībās, un vienu reizi trešajā dzīves nedēļā;

1.1.2. vecmātes vai ģimenes ārsta praksē strādājošas māsas vai ārsta palīga (feldšera) veikta apskate mājās – vienu reizi pirmajās trijās dienās pēc izrakstīšanas no stacionāras ārstniecības iestādes vai vienu reizi pirmajās sešās dienās pēc bērna dzimšanas, ja bērns dzimis plānotās ārpusstacionāra dzemdībās, un turpmāk vienu reizi 10 dienās;

1.1.3. ceturtajā-piektajā dzīves dienā – asins paraugu ņemšana un nosūtīšana uz fenilketonūrijas (FKU) un iedzimtas hipotireozes skrīningu (TSH), ja tas nav izdarīts dzemdību nodaļā vai ir pieprasījums no valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” par atkārtotu izmeklēšanu;

1.1.4. imūnprofilakse atbilstoši vakcinācijas kalendāram;

1.2. no viena līdz sešu mēnešu vecumam – vienu reizi mēnesī:

1.2.1. ģimenes ārsta veikta apskate ārsta prakses vietā;

1.2.2. māsas vai ārsta palīga (feldšera) mājas vizīte, ja bērns neierodas uz noteikto apskati;

1.2.3. imūnprofilakse atbilstoši vakcinācijas kalendāram;

1.3. no septiņu līdz 11 mēnešu vecumam:

1.3.1. māsas, ārsta palīga (feldšera) vai ģimenes ārsta veikta apskate ārsta prakses vietā – divas reizes minētajā laikposmā;

1.3.2. māsas vai ārsta palīga (feldšera) mājas vizīte, ja bērns neierodas uz noteikto apskati;

1.4. 12 mēnešu vecumā:

1.4.1. ģimenes ārsta veikta apskate ārsta prakses vietā;

1.4.2. hemoglobīna koncentrācijas noteikšana asinīs;

1.4.3. māsas vai ārsta palīga (feldšera) mājas vizīte, ja bērns neierodas uz noteikto apskati;

1.4.4. imūnprofilakse atbilstoši vakcinācijas kalendāram;

1.5. 13-24 mēnešu vecumā:

1.5.1. ģimenes ārsta veikta apskate ārsta prakses vietā – divas reizes gadā;

1.5.2. imūnprofilakse atbilstoši vakcinācijas kalendāram;

1.5.3. okulista veikta apskate (redzes spēju orientējoša pārbaude, šķielē­šanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes);

1.6. 2-6 gadu vecumā:

1.6.1. ģimenes ārsta veikta apskate ārsta prakses vietā – reizi gadā;

1.6.2. zobu higiēnista apmeklējums – reizi gadā;

1.6.3. okulista veikta apskate triju gadu vecumā (salīdzinoša redzes asuma pārbaude pēc E burtu tabulas vai zīmējumu tabulas, šķielēšanas leņķis ar aizklā­šanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skia­skopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes);

1.6.4. okulista veikta apskate pirms skolas 6-7 gadu vecumā (redzes asums tuvumā un tālumā, stereoredzes un binokulārās redzes pārbaude, acu kustību pārbaude, konverģences pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes);

1.6.5. imūnprofilakse atbilstoši vakcinācijas kalendāram;

1.7. 7-18 gadu vecumā:

1.7.1. ģimenes ārsta veikta apskate ārsta prakses vietā – reizi gadā;

1.7.2. zobu higiēnista apmeklējums – reizi gadā, izņemot 7, 11 un 12 gadu vecumā – 2 reizes gadā;

1.7.3. imūnprofilakse atbilstoši vakcinācijas kalendāram.

2. Pieaugušo profilaktiskās apskates:2.1. ģimenes ārsta veiktā vispārējā veselības pārbaude (pacienta sūdzības, ķermeņa svars un garums, ādas un gļotādu stāvoklis, mutes dobuma apskate, kakla, padušu, cirkšņu limfmezglu apskate un palpācija, vairogdziedzera projekcijas novērtēšana, krūšu dziedzeru izskats un palpācija, arteriālā asinsspiediena, pulsa, ķermeņa temperatūras noteikšana, sirds darbības un plaušu auskultācija, vēdera palpācija, rektālā digitālā palpācija pacientiem no 50 gadu vecuma, redzes, dzirdes, psihes, jušanas, kustību, neiroloģisko traucējumu, traumu seku novērtēšana), izņemot gadījumu, ja ģimenes ārsts pacientu ir izmeklējis slimības laikā, – reizi gadā;

2.2. ģimenes ārsta vai ginekologa veikta ginekoloģiskā apskate (pacientes sūdzības, reproduktīvā anamnēze, ieskaitot kontracepcijas metožu izmantošanu, dzemdes novērtēšana bimanuāli, olnīcu palpācija, krūšu dziedzeru palpācija un izskats, dzemdes kakla un mugurējo velvju stāvoklis, rektālā digitālā palpācija no 50 gadu vecuma) – reizi gadā;

2.3. imūnprofilakse atbilstoši vakcinācijas kalendāram.

3. Grūtnieces un nedēļnieces aprūpe atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzemdībpalīdzības nodrošināšanu.

4. Šī pielikuma 1. un 2.punktā minētajā ģimenes ārsta apskatē ģimenes ārsts izvērtē papildu izmeklējumu un speciālistu konsultāciju nepieciešamību.

 

 

SIA “Uzkliņģes doktorāts” privātuma politika

31.08.2018.

SIA “Uzkliņģes doktorāts”,reģ.Nr.44103117144, Ape, Aptiekas iela 1-9, 64355106, zita.uzklinge@inbox.lv (turpmāk –ĀI) ir personas datu Pārzinis, kas izpilda tiesību aktos noteiktās prasības attiecībā uz iestādes rīcībā esošo personas datu apstrādi un aizsardzību.

Privātuma politikas mērķis ir nodrošināt fizisku personu privātuma tiesības un brīvības, personas datu apstrādes procesu pārskatāmību un kontroli, datu integritāti un pieejamību datu subjektiem. Ar šo politiku mēs informējam pacientus, klientus, sadarbības partnerus un personālu par pasākumiem, kas tiek īstenoti iestādē, lai nodrošinātu personas datu aizsardzību. Mēs informējam datu subjektus par viņu tiesībām un pienākumiem.

Šajā dokumentā jēdziens personas dati saprotams kā jebkura informācija, kas tieši vai netieši attiecināma uz fizisku personu (“datu subjekts”). Jēdziens “apstrāde” saprotams kā jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana.

Šī Privātuma politika pilnā mērā attiecas uz ikvienu datu subjektu, kura personas datus apstrādā ĀI kā pārzinis.

ĀI ir arī personas datu apstrādātājs tiem fizisku personu datiem, kurus AI apstrādā citu personas datu pārziņu uzdevumā. ĀI ir datu apstrādātājs Nacionālā veselības dienesta vienotā veselības nozares elektroniskā informācijas sistēmā (e-veselība) un veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas norēķinu sistēmā „Vadības informācijas sistēma”, CSDD uzturētajā Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, Iekšlietu ministrijas valsts informācijas sistēmas „Integrētā iekšlietu informācijas sistēma” apakšsistēmas „Ieroču reģistrs” un „Licenču un sertifikātu reģistrs” ietvertajiem personu datiem. Attiecībā uz šeit minēto datu apstrādi, ĀI izpilda datu apstrādātāja pienākumus, bet Pārziņa pienākumus pilda katras konkrētās datu apstrādes sistēmas pārzinis. Tāpēc šī politika attiecas tikai apstrādātājam noteikto pienākumu ietvarā.

Par personas datiem, kas tiek vākti un apstrādāti

Šī politika tiek piemērota visa veida fizisko personu datiem, kurus apstrādā ārstniecības iestāde. Personas dati ārstniecības iestādē var būt papīra un elektroniskā formā, tajā skaitā e-pastu sarakstes veidā, foto, video un audio ierakstu formā, tajā skaitā kā telefonsarunu ieraksti, bioloģiskā materiāla veidā.

ĀI kā pārzinis nodrošina, ka personu dati tiek glabāti droši un darbā tiek ievērots konfidencialitātes princips. Iestāde nodrošina datu subjekta intereses, godprātīgu un likumīgu personas datu apstrādi tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā.

Ārstniecības iestāde iegūst un apstrādā tos pacientu personas datus pacientu medicīniskajos un citos dokumentos, kas ir nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai. Tie var saturēt šādu informāciju:

• personas vārdu un uzvārdu, personas kodu, adresi, e-pasta adresi, tālruņa numuru, vecumu, dzimumu, profesiju, kvalifikāciju, izglītību, informāciju par pacienta pārstāvi un kontaktinformāciju neatliekamiem gadījumiem;
• informāciju par pacienta kontaktiem ar praksi, tajā skaitā par zvaniem un elektroniski sūtītiem paziņojumiem, kā arī par prakses apmeklējumiem;
• medicīniskos ierakstus un atzinumus par pacienta veselības stāvokli, informāciju par veikto ārstēšanu un aprūpi, kas parasti tiek apkopota pacienta ambulatorajā kartē, bet var būt ietverta arī atsevišķos dokumentos;
• dažādu laboratorisko un diagnostisko izmeklējumu rezultātus;
• tādu informāciju no citiem veselības aprūpes pakopojumu sniedzējiem vai no pacienta tuviniekiem, kas sniedz ziņas par pacienta ārstēšanas vajadzībām;
• personas datus, kuru iegūšanu un apstrādi nosaka obligātas tiesību normas;
• personu datus, kuru apstrāde ir nepieciešama, lai nodrošinātu būtiskas sabiedrības intereses, piemēram, lai novērstu noziedzīgus nodarījumus vai riskus, kas saistīti ar bērnu vai citu pieaugušu cilvēku aizsardzību.

Tiesiskais pamats personas datu apstrādei ir noteikts tiesību aktos, tādos kā Pacientu tiesību likums, Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Regula) un citos Latvijas Republikā spēkā esošajos normatīvajos aktos, kas reglamentē fizisko personu datu un privātās dzīves aizsardzību.

Pacientu personas dati tiek iegūti un apstrādāti ar mērķi nodrošināt pilnvērtīgu, kvalitatīvu un laikus sniegtu veselības aprūpes pakalpojumu. Pacientu personas datu apstrāde notiek pamatojoties uz Regulas 6.panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu un Regulas 9.panta 2.punkta c) un h) apakšpunktā noteikto.

Ārstniecības iestāde iegūst un apstrādā ārstniecības iestādes personāla personas datus, lai nodrošinātu darba tiesisko attiecību nodibināšanai un īstenošanai nepieciešamos pasākumus. Personāla personas datu apstrāde notiek saskaņā ar tiesību aktos un darba līgumā noteikto.

Ārstniecības iestāde var apstrādāt to personu datus, kas ir ietverti iestādes līgumos ar tās sadarbības partneriem un klientiem. Šo personas datu apstrāde notiek tiesību aktos un līgumos noteikto tiesību ietvarā.

Datu uzglabāšana un drošība

Ārstniecības iestāde kā datu pārzinis nodrošina personas datu drošu uzglabāšanu. Papīra dokumentus, kas satur personas datus, pārzinis glabā slēgtā telpā un nodrošina, ka tiem var piekļūt tikai tās personas, kurām pārzinis ir piešķīris tiesības apstrādāt datus. Pārzinis uzglabā elektroniskus datus ierīcēs, kas ir aprīkotas ar drošām parolēm un nodrošina, ka šiem datiem nevar piekļūt personas, kurām nav tiesības to darīt.

Pārzinis veic datu drošības uzraudzību. Par gadījumiem, kuros ir konstatēts apdraudējums datu subjektam, Pārzinis paziņo Datu valsts inspekcijai un datu subjektam 72 stundu laikā.

Kas piekļūst pārziņa rīcībā esošajiem personas datiem

Ārstniecības iestādē pacienta personas datiem var piekļūt tikai tās personas, kas ir tieši iesaistītas pacienta ārstēšanā vai nodrošina ārstēšanai nepieciešamos atbalsta pasākumus, piemēram, pacientu pierakstu.

Tiem personas datiem, kas ir ietverti grāmatvedības dokumentos, piekļūst iestādes vadītājs un grāmatvedis.

Normatīvajos aktos noteiktos pienākumu, piemēram, statistikas datu apkopošanai, datu aktualizēšanai, valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai, nepieciešamo datu apstrādi veic kāds no ārstniecības iestādes nodarbinātajiem.

Kā personas dati tiek izmantoti

Pārzinis apņemas nenodot personas datus trešajām personām bez datu subjekta piekrišanas saņemšanas, kā arī ievērojot noslēgtos līgumus ar apdrošināšanas sabiedrībām apdrošināšanas līgumā noteiktajā apjomā un ārstniecības iestādē nodrošinot apmācību. Pacienta datus pārzinis var nodot trešajām personām bez pacienta piekrišanas tikai tiesību aktos noteiktajos gadījumos un tajos noteiktā apjomā.

Kādas ir datu subjekta tiesības un kā tās tiek nodrošinātas

Datu subjektam ir tiesības piekļūt saviem personas datiem, apskatīt tos, saņemt piemērotā papīra vai elektroniskā formā (ja dati šādā formā pieejami).

Tiesības pieprasīt un saņemt informāciju par datu iegūšanu, apstrādi un glabāšanu.

Tiesības pieprasīt savu personas datu labošanu, ja tie ir nepareizi, nepilnīgi, novecojuši.

Tiesības pieprasīt savu personas datu dzēšanu ir ierobežotas un īstenojamas tikai attiecībā uz tiem datiem, kuru obligātu glabāšanu nenosaka normatīvie akti.

Tiesības iebilst pret savu personas datu apstrādi, ja ir pamats domāt, ka dati tiek apstrādāti nelikumīgi un/vai neatbilstoši mērķim.

Datu subjektam šeit minēto tiesību īstenošanai ir jāiesniedz rakstisks pieprasījums ĀI vadītājam, to nododot iestādē klātienē vai nosūtot pa pastu uz adresi: SIA “Uzkliņģes doktorāts”, Aptiekas iela 1-9 Ape, LV-4337. Elektroniski parakstītus iesniegumus var iesniegt, nosūtot tos uz e-pasta adresi: zita.uzklinge@inbox.lv  .

Kā datu subjekts var iesniegt pieprasījumus un sūdzības par datu apstrādes jautājumiem

Datu subjekts ir tiesīgs iesniegt sūdzību pārzinim, tas ir ārstniecības iestādei. Datu subjekts ir tiesīgs iesniegt sūdzības par personas datu izmantošanu Datu valsts inspekcijai, tās adrese ir: Blaumaņa iela 11/13-11, Rīga, LV-1011.

Jautājumus par šo privātuma politiku, par personas datu izmantošanu, apstrādi un glabāšanu lūdzam uzdot, nosūtot ziņu uz e-pastu: zita.uzklinge@inbox.lv vai prasot informāciju prakses darbiniekiem.

Pārzinis ir tiesīgs grozīt Politiku pēc saviem ieskatiem. Politika ir pieejama prakses telpās un mājas lapā (ja tāda ir).